Periodiski sastopamies ar jautājumiem par vekseļiem. Kas ir vekselis? Vai vispār Latvijā ir vekseļi? Kā izmantot vekseļus parādsaistībās? Kā notiek nesamaksāta vekseļa (parāda) piedziņa? Kāpēc tie nav tik plaši izplatīti Latvijā?

Šajā rakstā mēs atbildēsim uz šiem jautājumiem un detalizēti izskaidrosim, kas ir vekselis, un kā to izmantot, kad runa iet par parādsaistībām.

Sāksim ar pašu sākumu. 1992.gadā stājās spēkā likums par vekseļiem, kurš tika uzrakstīs vēl 1938.gadā. Pēc mūsu uzskatiem, tas ir pats nesaprotamākais un sarežģītākais likums no tiem, kas ir mūsu likumdošanā. Likumā ir daudz sarežģītu terminu, kuri netiek izskaidroti. Visticamāk, nav daudz juristu, kuri ir izlasījuši šo likumu līdz galam. Latvijā ir ļoti maz speciālistu, kuri pilnībā saprot visas nianses, kas saistītas ar vekseļiem.

Patiesībā viss nav tik sarežģīti, ja to rūpīgi izpēta. Vekselim kā kreditora instrumentam savu tiesību aizsardzībai ir daudz priekšrocību.

Nedaudz teorijas. Vekselis – vērtspapīrs, rakstiska parādsaistība ar stingri noteiktu formu. Vekseļa devējs ir persona, kas izsniedz vekseli. Vekseļa ņēmējs – tas, kam pieder tiesība saņemt samaksu pēc vekseļa. Vekseļi mēdz būt vienkāršie un pārvedu.

Vienkāršais vekselis – vērtspapīrs, ar kuru vekseļa devējs apņemas samaksāt vekseļa ņēmējam bez jebkādiem nosacījumiem vekselī noteikto summu.

Pārvedu vekselis (trata) – vērtspapīrs, ar kuru vekseļa devējs dod rakstisku rīkojumu maksātājam bez nosacījuma samaksāt noteikto summu trešajai personai.

Izmantojot vienkāršo vekseli, piedalās divas puses: tas, kurš ir parādā un tas, kuram ir parādā.

Pārvedu vekselis prasa trīs pušu dalību – vekseļa devējs (trasants), maksātājs (trasāts) un tas, kuram maksā saņēmējs. Trasants kā pirmo naudas saņēmēju var norādīt sevi. Pārvedu vekseļa maksātāja saistību uzņemšanos sauca par vekseļa akceptu. Parādniekam ir jāakceptē (jādod sava piekrišana), parakstot vekseli.

Galvenā atšķirība starp Vienkāršo un Pārvedu vekseli – iespēja nodot citai personai tiesības saņemt naudu saskaņā ar vekseli. Tas tiek darīts ar speciālu atzīmi uz vekseļa. Pārvedu vekselis var būt alternatīva cesijas līgumam. Taču atšķirībā no cesijas, par katru prasījuma tiesību nodošanu nav jāsastāda līgums, pietiek ar atzīmi uz vekseļa par tā nodošanu citai personai.

Vekselī ir iespējams paredzēt arī galvojumu (papildus nodrošinājumu par parādnieka saistību), kurš arī noteiktā veidā un vietā tiek atzīmēts vekselī.

Lai vekselis iegūstu vekseļa spēku, likums paredz stingras prasības tā saturam. Kāda rekvizīta neesamība var padarīt vekseli par spēkā neesošu.

Parastā vekseļa izrakstīšanas dienā ir jābūt samaksātai valsts nodevai bankā – 0,03 euro par katriem 15 euro no vekseļa nodevas summas. Fakts, kas apstiprina vekseļa samaksu, ir bankas atzīme pašā vekselī. Nodevu apmaksā pats vekseļa devējs.

Likums nosaka, ka vekselim ir jābūt samaksātam noteiktā samaksas termiņā, kas norādīts vekselī. Vekseļa nesamaksas gadījumā pastāv speciālā procedūra – vekseļa protests. Vekseļa protestu īsteno notārs. Tiesa pēc vekseļa protesta izdod tiesas spriedumu par parāda piedziņu bezstrīdus kārtībā. Tas nozīmē, ka tiek uzsākta piespiedu izpildu tiesvedība pret parādnieku.

Šodien vekselis ir visātrākais naudas atgūšanas instruments.

Vēlreiz pievērsīsim Jūsu uzmanību tam, ka vekselis būtībā ir parādsaistība, tas nav aizdevuma līguma analogs. Vekselis satur vienpusēju apņemšanos samaksāt naudu, un iemeslam, kāpēc vekselis izrakstīts, nav nozīmes. Pie tam vekseļa samaksa tiek īstenota tikai naudā. Vekselis nav emisijas vērtspapīrs. Tā izsniegšana neprasa valsts reģistrāciju.

Uzmanību! Uzticiet vekseļa sagatavošanu tikai profesionāļiem.

Legal Support juristi palīdzēs ne tikai sagatavot vekseli pareizi (atbilstoši Jūsu situācijai), bet arī nepieciešamības gadījumā noprotestēs un saņems tiesas lēmumu par parāda piespiedu atgūšanu.

Ja Jums ir jautājumi, zvaniet pa tālr.67350730 vai rakstiet uz info@legalsupport.lv, un mēs palīdzēsim izrakstīt vekseli pareizi.